PAR DESĀM

Ieradies Rīgā, veicu ierasto buy-up'u nedēļai. 5L ūdens, piens, žāvēti banāni, tā, vajadzētu kūpinātu desu. Došos ievērtēt, kas no kūpinātajām desām ir Super Getto krājumā. Nolieku groziņu, stāvu, domāju, kuru ņemt. Pēdējā, kuru biju nopricis... ai, labāk nebūtu nopircis. Bet tagad atceries, kura tā bija. Kāda kundze ar pienāk pie kūpinātās produkcijas, neievēroju, kuru no desām viņa izvēlējās - biju parāk aizņemts ar izzīlēšanu - kura no dotajām nav vēlama manam vēderam un garšas kārpiņām. Anyway, šī sieviete sāk ar mani runāties, bet tagad sākās labākā daļa.

Pirmo vārdu viņa pasaka latviski, bet tālāk turpina stāstīt krieviski. Es pievēršos viņai, neko neatbildu, cik vien spēju - koncentrējos, lai varētu viņas teikto atšifrēt sev saprotamā valodā. Izfiltrēju, ka Jelgavas ražotā kūpinātā desa "Saimnieces" ir ņemama. Es savā ierastajā manierē atbildu pa latviski. "Nu labi, jāņem ciet." Pēc šīs frāzes visiem top skaidrs, ka es tomēr esmu latiš, un viņa turpina latviski, saka, ka desa tiešām laba, garšo pēc gaļas, tik nedaudz sāls pa daudz piemests. Katrā ziņā kundzei bija taisnība, tikko smērēju sev maizītes rītdienai, ūn desa tiešām ir laba. Nez kā ķīmiķiem Jelgavas gaļas kombinātā ir izdevies to maisījumu panākt garšot pēc gaļas? Piezīme sev - turpmāk pirkt tikai Jelgavas ražoto auksti kūpināto desu "Saimniecies".

Interesanti, vai tiešām es šobrīd pēc russkija izskatos? Vai arī tas, ka šobrīd satikt Rīgā kādu russkiju ir lielāka iespēja kā latišu? Es viņai nepiesietu krievu tautības birku, jo kāpēc gan viņa pirmo vārdu teiktu latviski? Rēcīgi.