Art Bars
Šajā video ir tieši tas, kas trūkst dažiem pēdējā laika gabaliem - ātruma un individualitātes. Pārāk daudz spiež uz gnar un tech.
GMGC.tv Smalkākās skeitošanas apbalvojumu piešķir Mike Ruscyk.
Ethan Fowler saņem "Baltākās bikses" godalgu.
Justin Strubing iegūst prestižo "Bucket of Gnars".
Audekls un otiņa Jon West par radošāko pieeju.
Tā tas vīkends noslēdzies.
I mean, tas geps nav joks.
Tāpat turpinot tēmu uz #localsonly viļņa:
Nost ar velo
Iespēja pārvietoties ar velosipēdu izraisa atkarību, it īpaši, ja publiskā transporta sistēma ir tik gavno, cik gavno tā ir Rīgā.
Kā bija vienā vakarā, man šķiet, ap pulksten 19:00 ripinos atpakaļ uz savu gultas vietu, un pamanu garām pabraucam ar cilvēkiem piedzītu <cipars> maršuta autobusu. Pirmā reakcija bija šāda. Un tad ātri aprāvos, jo atcerējos, ka pavisam drīz man arī nāksies pievienoties šo nelaimīgo seju jūrai, mērot ceļu mājup starp miljons sasvīdušām padusēm, atsākt pastiprināti izmantot k2 pakalpojumus, un samazināt veselīgu endorfīna līmeni organismā.
Kā bija vienā vakarā, man šķiet, ap pulksten 19:00 ripinos atpakaļ uz savu gultas vietu, un pamanu garām pabraucam ar cilvēkiem piedzītu <cipars>
Grand Theft
Es atceros, ka pat vidējā un augstā gala sistēmas knapi spēja pavilkt šo spēli.
Un pavisam drīz varēsim celt traci Brīvības pilsētā no saviem mobilajiem telefoniem.
Anyway, dzert kafiju no krūzītes ar kasteti ir #straightupgshit
Par pie*******
Iedomājies, cik ļoti Pasaule būtu labāka vieta, ja cilvēki tev nepie****** tīri pie******* pēc.
Piemēram. Rolloju ar velo uz koju, minding my own business. Lokācija, nobrauktuve no Gaisa tilta, virzienā uz Teiku. Piezīme - man ir plikas rokas, un es mēģinu dabūt viņām virsū cimdus. Tieku pāri Bērzaunes ielai, pa veloceliņu neturpinu gaitu, turpinu turpat par gājējiem atvēlēto pusi. Veloceliņš peļķēs n'shit, un gājēju pusē nevienam netraucējot lēnām minos uz priekšu. I mean lēnām - kāds 2;5 pārnesums. Pa veloceliņa pusi nāk pretī sieviete (turpmāk tjotķka), kura nav mainijusi savu trajektoriju sakarā ar manu atrašanos gājēju pusē, un sāk pa krieviski pie*******, ka na*** es pa gājēju pusi braucu, te veloceļs, blablabla.
Es:
Jo es nevienam netraucēju, cilvēku uz ietves gandrīz nav.
Na*** tu man pie****** vecā ****???
Piemēram. Rolloju ar velo uz koju, minding my own business. Lokācija, nobrauktuve no Gaisa tilta, virzienā uz Teiku. Piezīme - man ir plikas rokas, un es mēģinu dabūt viņām virsū cimdus. Tieku pāri Bērzaunes ielai, pa veloceliņu neturpinu gaitu, turpinu turpat par gājējiem atvēlēto pusi. Veloceliņš peļķēs n'shit, un gājēju pusē nevienam netraucējot lēnām minos uz priekšu. I mean lēnām - kāds 2;5 pārnesums. Pa veloceliņa pusi nāk pretī sieviete (turpmāk tjotķka), kura nav mainijusi savu trajektoriju sakarā ar manu atrašanos gājēju pusē, un sāk pa krieviski pie*******, ka na*** es pa gājēju pusi braucu, te veloceļs, blablabla.
Es:
Na*** tu man pie****** vecā ****???
Nevarēju iedomāties, ka kaktusi mingekraftā būtu tik nopietna problēma.
Un no veciem cd var jātaisa diskobumba.
Atkal par laikapstākļiem un laika ziņām
Ja iespējams, tad mans izvēles transporta līdzeklis Rīgā dabīgi ir velosipēds. Viens no kritērijiem, lai es bez rūpēm varētu ar viņu pārvietoties ir nokrišņi, vai precīzāk - to neesamība. Klāt ir atkal tas gadalaiks, kad sinoptiķu prognozes ir tikpat ticamas kā politiķu solījumi, un laikapstākļi tikpat mainīgi, kā tavas meitenes noskaņojums īpašajās dienās.
Iepriekšējā vakarā un no rīta ~90% laika prognozes resursu ziņoja par iespējamiem nokrišņiem. Aina aiz loga arī nebija no tām saulainākajām un skaidrajām.
Un tā nu es te sēžu, ārā ir skaidras, zilas debesis, un vienīgais man pieejamais transports ir K2 kopā ar Rīgas Satiksmes sniegtajiem pakalopjumiem.
HHH
Patīkami, ka pie mums ik pa laikam spēcīgākie skeitbordā izlaiž video, kas ir tā kā ar bomi pa seju. Nekāda māžošanās, filmēts ar īstu kameru, un skeitots tikai ielās. http://happyherbalharvest.blogspot.com/
Subscribe to:
Posts (Atom)