Nedēļas sākumā ar Krustapu nolēmām, ka vīkendā laižam uz kalnu, un ne jau pussy-mode -- biļeti ņemam uz 5 stundām. Tikai bija maza problēmiņa. Krustapam otrdien
Jau tajā momentā, kad iešņorējos stiprinājumos, es sapratu - this is it. Dēlis un stiprinājumi bija kā iņ un jaņ, perfekta harmonija, pozitīvais čī, cimds un roka, sviests un maize. Īpaši neaizrāvos ar snovborda manervu izpildi - pārsvarā tikai olliji, nobraucieni, bet katrs ollijs un pagrieziens šķita kā solis tuvāk ekstāzei. Paaag, es jau biju ekstāzē. Whatever. Orgasms pēc katra nosēdiena. Nemaz nejutu kā paskrien 5 stundas. Ceļgali gan juta. Kā pulkstens rādija 23:00, tā ceļgali izslēdās. Viss, basta, mēs ejam mājās, atpūsties, bet prāts dzina - vajag vēl, step it up son! Diemžēl biļetīte nekādigi nebija viensprātis ar galvu, jo tikai līdz 23:00 dežuranti laida mūs vizināties pa pacēlāju. Žēl. :S Pa vidu ieprovējām arī Latvian backcountry. Secinājumi - riding powder ain't easy.
Vizināties ieradušies bija arī CG heads - Saris un Pokerseja Barons - blieza lejā no kalna galvu reibinošus lainus. Rinalds arī parādija savu degunu. Slidinājās arī citas Cēsu galvas. Krustapam huge step-up's. Ja pēdējoreiz tikai planēja pāri mazākajiem pampakiem ar iespēju piezemēties uz priekšējās kantes 70%, tad tagad viens no lielākajiem parka galdiem tiek pieveikts īzīmodē ar iespēju no'stomp'ot ar steeez 70%.
Viennozīmīgi stoked. Nevaru sagaidīt nākamo reizi, kad varēs atlaist.
Papildināts: Oh snap! Aizmirsu pieminēt, ka pagaidām mans oficiālais būtu sponsors ir Ansis, bez viņa palīdzības nekāds snovbords nebūtu noticis.
No comments:
Post a Comment